pirmdiena, 2010. gada 6. decembris

Šovakar.

Dzeru tēju un klausos mūziku. Rīt būs gara, gara diena... Manuprāt, ārā snieg, bet nevar jau redzēt. Cik gan ideāli rīt no rīta būs pastaigāt...
http://www.youtube.com/watch?v=7tCYU8DAyck

Hah, es varbūt esmu bērnišķīga, bet vēl arvien gaidu Ziemassvētkus. Tikai nesen, kad man dzimšanas dienā uzdāvināja mīļas, jaukas čībiņas, sapratu, cik mana mazā dzīvīte ir ideāla. Nesaprotu tos cilvēkus, kuri čīkst par visu un visiem. Vienmēr esmu teikusi:
`Viss rodas galvā.`
 Hmm, kā gribētos vasarā atkal skriet siltā lietū mājās... Bet nē, ziema ir mans mīļākais gadalaiks. Vēl jāizdomā, ko apņemos nākamajā gadā... Vai tad nākamais gads nav jau 2011. gads? Eh, cik ātri iet laiks!

 Vēl aizvien galvā skan Ziemassvētku dziesmas... Lai gan šogad vēl daudz darāmā, nespēju uz neko paskatīties ar skepsi un nosodījumu. Jebkas, kas ar mani notiek, dara mani stiprāku. Pēdējā laikā man apkārt ir tikai laimīgi un labsirdīgi cilvēki. Dzīve taču ir skaista, vai ne? Lai nu kā - fiksi smaidam un nesūdzamies par aukstumu, sniegu un sevi. Teikšu vienu: neskaties atpakaļ - tur jau Tu visu esi redzējis!

Veiksmīgu dieniņu un vispār atlikušo nedēļu!

xoxo
anetteket

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru