sestdiena, 2011. gada 16. jūlijs

My Chair.

 

Sveiki! Ir jau vasaras vidus - 16.jūlijs. Ko paveiksiet otrajā vasaras pusē? Tikai nesen vasara sākās, bet tagad palicis tik maz... Eh.

Vakar Latvijā un citviet pasaulē notikusi Harija Potera pēdējās daļas - Harijs Poters un Nāves dāvesti (2.) - pirmizrāde. Iesaku aiziet visiem faniem un nefaniem, jo noslēdzas viena no 21.gs ietekmīgākajām filmu sērijām.

Renāra Kaupera ģimenē piedzmis trešais bērniņš. Tas ir puisītis un nāca pasaulē 13.jūlijā. Vēl nav zināms, kā bērniņu sauks.

Drīz gaidāmajā Eiropas Čempionātā basketbolā, Latvijas izlasē vairs neredzēsim Janičenoku un Biedriņu. Abi nepiedalīsies veselības dēļ. Žēl gan, ka nebūs šo spēlētajus EČ.

Bildes.

 Varbūt ne visām problēmām ir atrisinājums... Bet saldējums ir labs variants.


 Tu esi bijis ļoti slikts. Es tevi sodīšu un nelaidīšu prom no sevi. :)


 Vienalga, cik kruts fotoaparāts tev ir. Izjūtas no redzētā glabāsies sirdī daudz labākā kvalitātē.


 Katrs no mums dziļi sirdī ir cīnītājs. Pārstāj teikt, ka nevari.


 Nekad nepadodies.


 Mēs esam cilvēki. Mēs baidāmies uzņemties risku. No tā nav jākaunās. Vienkārši necel telefonu, ja negribi. Tā ir tava dzīve.


 Neavajag raudāt par visiem tiem muļķiem. Parādi savu vidējo pirkstu, lai viņi paši raud.




 Kļūdīties ir cilvēcīgi. Ja vien tu vienu kļūdu nepieļauj vairākkārt un ar nodomu.


 Esi drosmīgs attiecībās ar tiem, kuri tev patīk.


 Ikviens brīdis ir maziņš brīnumiņš.


 Nebaidies no cilvēkiem, kuri ir tieši un bez aizspriedumiem.


 Dziļi dvēselē es esmu nūģis un klaidonis. Manuprāt, tāda dzīve ir daudz interesantāka.


 Vārdi neatsver darbības. Tas, ka tu spēj kaut ko attaisnot, nepierāda, ka rīkojies pareizi.


 Izdari savas izvēles un cīnies pretī citu uzspiestajām lietām. Tava dzīve - tava ballīte.


 Kad es domāju savādāk nekā citi, visi uzskata, ka esmu pilnīgi traka. Visiem tomēr ir izvēle, arī man. Nebaidies atšķirties.

 Laimes atslēga ir iepazīt daudz dažādus cilvēkus un nejust ar  viņiem rutīnu.


 Krāsas ir tās, kas atšķir ēzeli no zebras.


 Tā vietā, lai vienbalsīgi piekristu, es pasaku, ko domāju. Pie velna vienprātību. Tas ir smadzeņu trūkums.


 Ja mēs visi būtu perfekti, tad mēs visi būtu vienādi. Mēs neesam vienādi, tādēļ katram ir tiesības izskatīties tā, kā vēlas, un runāt to, ko grib.


 Ja jūtos slikti, es atskatos uz tiem brīžiem, kad es esmu bijusi patiesi laimīga un domājusi, ka vairs nekad nebēdāšos.

 
 Dzīve ir kā ballīte - daži dejo bariņos, jo baidās atšķirties, daži paliek malā, bet daži izplosās tā, kā grib.


 Kāpēc es domāju, ka esmu labāka? Es tā nedomāju, tā vienkārši ir.


 Es gribu kādu laiku padzīvot 80ajos vai 90ajos, lai sajustu, kāda ir īstā mūzika. Lai varētu uz ielas iepazīties ar cilvēkiem. Lai nebūtu datoru un mobilo telefonu.


 No ārpuses viņa izskatījās vāja meitene. Bet, kad es sapratu, ka viņā slēpjās īsts velnēns, es nekad vairs nevērtēju cilvēkus pēc izskata.


 Vērtēt cilvēka raksturu pēc izskata ir tas pats, kas nolaizīt saldējuma iepakojumu un vērtēt tā garšu.


 Daži jauc dzīves baudītājus ar muļķiem!


Zombiji ēd smadzenes.
Tu esi drošībā.
Veiksmīgu nedēļas nogali! Fuck all the haters!

xoxo
anetteket

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru